Kriptovalūtas ir vairāk centralizētas, nekā mēs domājam, saka DARPA pasūtītais pētījums

Kriptovalūtas būs mazāk decentralizētas, nekā gaidīts. Un tas jau atgriežas.

Viena no lielajām kriptovalūtas priekšrocībām salīdzinājumā ar tradicionālajām finanšu sistēmām, pēc daudzu tās atbalstītāju domām, ir tā, ka ne korporācijai, ne centrālajai bankai, ne valdībai to nevar kontrolēt. Tomēr tas ne vienmēr ir taisnība. Pētnieki, kas strādā pie Aizsardzības progresīvo pētījumu projektu aģentūras (DARPA) pasūtījuma, ir atklājuši, ka šajās decentralizētajās sistēmās var būt “pārsteiguma centri” .

Kriptovalūtas būs mazāk decentralizētas, nekā gaidīts

“Bloku ķēdei ir jābūt nemainīgai un decentralizētai, jo tā saka sabiedrība,” saka Dens Guido, programmatūras drošības firmas Trail of Bits, kas veica pētījumu, izpilddirektors. Kriptovalūtu spēks ir koncentrēts starp cilvēkiem un organizācijām, kurām ir liels pīrāga gabals. Kā jebkura kapitālisma sistēma, daži varētu teikt.

Trail of Bits šos “neparedzētos centrus” definē kā apstākļus, kuros organizācija varēja ietekmēt pašpasludināto decentralizēto sistēmu, dodot tai iespēju manipulēt ar īpašumtiesību ierakstiem. Ziņojumā arī norādīts, ka tikai trīs interneta pakalpojumu sniedzēji apstrādā 60% no visas Bitcoin trafika. Blokķēdes tīkls var tikt pilnībā salauzts, ja sakaru regulators, hakeris vai kāds cits, kas var kontrolēt kādu no šiem interneta pakalpojumu sniedzējiem, palēnina vai aptur bitkoinu trafiku.

Arī pašā bitcoin tīklā ir trūkumi. Pētījumā konstatēts, ka 21% mezglu izmanto vecas un neaizsargātas bitcoin klienta versijas. Uzbrucējs, kurš vēlas pārņemt blokķēdes tīklu, varētu būt vērsts uz šīm sistēmām, lai gan tas ir maz ticams, ņemot vērā bitcoin tīkla lielumu.

Dažas no šīm situācijām ir tīri teorētiskas, taču pētījums atklāj dažas blokķēdes tehnoloģiju vājās vietas. Un jau ir bijuši centralizācijas gadījumi, kas skāruši ekosistēmu.

Un tam jau ir sarežģītas sekas.

Piemēram, pagājušajā nedēļā uz blokķēdi balstīta aizdevumu platforma Solend mēģināja pārņemt savu lielāko kontu, jo tā apgalvoja, ka operatoram varētu būt pārāk liela ietekme uz tirgus kustībām. Solands plānoja uz laiku pārņemt kontroli pār šo “vaļa” kontu, lai “cienīgi” likvidētu savas pozīcijas un izvairītos no iespējamiem traucējumiem.

Šo svētdien tika pieņemts priekšlikums ļaut platformai veikt šo darbību – galu galā Solend sevi definē kā “decentralizētu protokolu”. Tomēr Solend lietotāji nobalsoja par citu priekšlikumu atcelt pirmo, un 99,8% balsoja par otro. Attiecīgā konta īpašniekam bija vairāk nekā viens miljons no 1,48 miljoniem balsu. Savas pozīcijas Solend mēģina likvidēt citādā veidā, taču šobrīd izskatās, ka viss šīs platformas spēks ir koncentrēts par labu šī konta īpašniekam.