Pašlaik ir kartēta aptuveni ceturtā daļa okeāna dibena.

Pašlaik ir kartēta aptuveni ceturtā daļa okeāna dibena, taču līdz 100% sasniegšanai vēl tāls ceļš ejams.
Apmēram 25% (precīzāk sakot, 23,4%) no Zemes jūras gultnes jau ir kartēti, pateicoties starptautiskai iniciatīvai, kas pazīstama kā Jūras dibens 2030. Apvienoto Nāciju Organizācijas plašākais ietvars ar nosaukumu “Okeāna desmitgade”.
Pašlaik ir kartēta aptuveni ceturtā daļa okeāna dibena.
Jūras gultne 2030 cer, ka līdz 2030. gadam izdosies kartēt 100% jūras dibena, kas, pēc pētnieku domām, būs iespējams, pateicoties tehnoloģiju attīstībai un jau pieejamo datu apkopošanai. Pagājušajā gadā programma Seabed 2030 pievienoja datus no gandrīz 10 miljoniem kvadrātkilometru, kas ir aptuveni Eiropas lielums, galvenokārt izmantojot jaunatvērtus arhīvus, nevis kartēšanas pasākumus per se.
Zinātnieki cer, ka vairāk batimetrisko datu apkopošana palīdzēs labāk izprast klimata pārmaiņas un mūsu centienus glābt okeānus. Jūras gultnes kartēšana var arī palīdzēt atklāt cunami un citas dabas katastrofas: “Integrētā jūras gultnes karte ir trūkstošais rīks, kas ļaus mums risināt mūsu laika svarīgākās vides problēmas, tostarp klimata pārmaiņas un jūras piesārņojumu. Tas ļaus mums aizsargāt planētas nākotni,” paziņojumā presei sacīja Mitsujuki Unno, The Nippon Foundation izpilddirektors.
Bet līdz 100% vēl ir tālu.
Kā norāda BBC, lielākā daļa datu, kas izmantoti projektam Seabed 2030, jau pastāvēja. Grupa lielā mērā paļaujas uz valdības un uzņēmumu ieguldījumu, lai gan dažas no šīm organizācijām nevēlas pilnībā atvērt savus arhīvus, baidoties no valsts vai nozares noslēpumu nopludināšanas.
Visi dati, ko apkopo Seabed 2030, būs publiski pieejami Okeānu vispārējā batimetriskā kartē (GEBCO) tīmekļa vietnē. Pirms projekta Seabed 2030 bija pieejami ļoti maz tiešo mērījumu datu. Lielākā daļa batimetrisko mērījumu tiek novērtēti tikai ar satelīta altimetriem, sniedzot ļoti neskaidru priekšstatu par mūsu jūras dibena virsmas formu. Daži zinātnieki uzskata, ka globālie centieni atrast Malaysia Airlines reisa MH370 vraku būtu labāki, ja būtu precīzākas metodes okeāna dibena kartēšanai.
Atbildēt