Intel atvainojas par Sjiņdzjanas komponentu aizliegumu

Intel ir atvainojies par komponentu aizliegšanu no Siņdzjanas, reaģējot uz Ķīnas nacionālistu mediju uzbrukumiem politikai, kļūstot par jaunāko daudznacionālo uzņēmumu, kas iesaistījies Ķīnas cīņā ar ASV par cilvēktiesību jautājumiem.

Epizode ātri kļuva par vienu no karstākajām tēmām internetā Ķīnā, jo Twitter interneta lietotāji, piemēram, Weibo, aicināja valdību uzlikt Intel naudas sodus un citus sodus.

Strīdi izcēlās pēc tam, kad Intel gada beigās pārdevējiem nosūtīja vēstuli, kurā norādīja, ka Ķīnas ziemeļrietumu Sjiņdzjanas reģionā ražotās detaļas nedrīkst izmantot tās mikroshēmās. Ziņa piesaistīja Guancha nacionālistu mediju uzmanību.

Ķīniešu valodā publicētā ierakstā sociālajos medijos Intel sacīja, ka vēlas “precizēt”, ka aizliegums ir ieviests tikai, lai atbilstu ASV tiesību aktiem, nevis “tās pašas nodomiem vai nostājai”.

“Mēs atvainojamies par sagādātajām neērtībām mūsu vērtīgajiem Ķīnas klientiem, partneriem un sabiedrībai,” piebilda Intel.

Paziņojums bija populārs vietnē Weibo, un ceturtdienas pēcpusdienā tas bija skatīts 190 miljonus reižu.

Pieaugot spriedzei starp Rietumiem un Ķīnu, daudznacionālajām korporācijām kļūst arvien grūtāk izvairīties no politikas, jo Pekinas miljona uiguru musulmaņu “pāraudzināšana” tās rietumu reģionā Siņdzjanā ir īpašs uzliesmojums.

Valsts mediji rosina nacionālistu opozīciju pret tādiem zīmoliem kā Nike un H&M, kas pauduši bažas par Sjiņdzjanu vai apņēmušies likvidēt reģiona piespiedu darbu no piegādes ķēdēm.

Intel teica Financial Times, ka tās Ķīnas paziņojums ir paredzēts, lai “risinātu mūsu ieinteresēto personu bažas par to, kā mēs zināmas juridiskās prasības un politikas mūsu globālajam piegādātāju tīklam.” Viņš piebilda, ka turpinās ievērot ASV likumus.

“Šim uzņēmumam ir jāievēro Amerikas likumi, bet tas joprojām vēlas nopelnīt naudu Ķīnā, mēs pašlaik nevaram tos aizstāt, bet mēs varam viņiem sodīt,” sacīja kāds Weibo komentētājs. “Sodīsim viņiem miljardu naudas sodu un izmantosim naudu pētniecībai un attīstībai.”

Pagājušajā gadā Intel ceturto daļu ieņēmumu guva no klientiem Ķīnā, un valstī ir vairāk nekā 10 000 darbinieku. Uzņēmums nesen nolēma samazināt savu darbību Ķīnā, pārdodot savu atmiņas mikroshēmu rūpnīcu Dienvidkorejas mikroshēmu ražotājam.

Ķīniešu nacionālistiskais tabloīds Global Times apsūdzēja Intel, ka tas “kož rokā, kas to baro.” “Mums ir jāpadara dārgāk uzņēmumiem Ķīnas aizskaršanu,” teikts redakcijā.

Ķīnas slavenības arī bijušas spiestas ātri pārtraukt attiecības ar uzņēmumiem, kas viņus aizskar, lai izvairītos no nepatikšanām no fanu un Komunistiskās partijas propagandas ministrijas puses.

Trešdien vienas no Ķīnas lielākajām zēnu grupām vokālista Wang Junkai studija paziņoja, ka pārtrauks visas attiecības ar ASV mikroshēmu ražotāju, piebilstot, ka tā vairākkārt mudinājusi uzņēmumu publiski paust “pareizo nostāju” un ka “Nacionālās intereses ir pirmajā vietā.”

Pirms strīda Vangs bija Intel zīmola vēstnieks.